Pārlekt uz galveno saturu

4. martā atzīmējam Augusta Bīlenšteina dzimšanas dienu

President Grevy

Attēla autors: No DI arhīva

4. martā ir Augusta Bīlenšteina (1826 - 1907), ievērojamā Baltijas vācu zinātnieka, teologa un kultūras darbinieka un dārzkopības nozares iedvesmotāja, dzimšanas diena. 

Viena no Augusta Bīlenšteina kolekcijas ceriņu šķirnēm ‘President Grevy’ (attēlā) aug Dārzkopības institūta ceriņu dārzā. Ievērojamais mācītājs interesējās par dārzkopības attīstību Baltijā, īpaši Zemgalē. Bieži apmeklēja nozīmīgākās mācītājmuižas, iepazinās ar to dārziem. Interesējās par saimniekošanas veidu latviešiem piederošajās saimniecībās, piemēram, kopā ar saviem viesiem, apmeklēja Dobeles apkārtnes Lejasstrazdu saimniecību, kas piederēja Jānim Bētiņam (1830 – 1912), latviešu diriģentam, ērģelniekam, Irlavas skolotāju semināra pedagogam.

19. gs. 2. pusē Augusts Bīlenšteins Dobeles mācītājmuižā (tagad Brīvības ielā 50, Dobelē) izveidoja parku, kas lepojās ar daudzām retām, līdz tam Baltijā nezināmām  augu sugām. Tika audzētas baltegles, ceriņi, ciedrupriedes, etiķkoki, gobas, valrieksti, zeltalietus, zīdkoki, dažādu šķirņu augļukoki, ogulāji.

"Dzīvojamās mājas priekšā atradās ar žogu apjozts kvadrātveida sakņu dārzs ar dažādiem terasveidīgi iestādītiem augļu kokiem. Iebraucamā ceļa alejas abās pusēs pletās tīrumi. Platumā sakņu dārzs mazliet pārsniedza dzīvojamās mājas garumu, savukārt garumā tas aizsniedzās līdz ledus pagrabam. Aiz mazā kalpu staļļa atradās kalpiem piederošie dārzi. Augļu dārzs atradās DA virzienā no dzīvojamās mājas, tas tika regulāri paplašināts. Dzīvojamās mājas priekšā tika ierīkoti angļu stila apstādījumi. Gaumīgi līkloču celiņi tika veidoti maz pamazām atbilstoši tam, kā koki un krūmi paaugās un to mestā ēna aicināja doties pastaigās. Stādāmais materiāls tika vests no tuvām un tālām vietām: baltie/sudrabvītoli no dzimtās Jaunauces, tumšie ceriņi no Lielauces mācītājmuižas, lapegles no Upesmuižas, kļavas no Cesvaines. Daļa stādāmā materiāla tika ievesta no grāfa Uvārova dārziem pie Maskavas, kur mans brālēns Titelbahs bija dārza direktors, kā arī no Polijas un Vācijas kokaudzētavām. Tika stādīti arī dažādi piemiņas koki, 1871. gadā netālu no lielceļa es iestādīju liepu apli – par piemiņu tam, ka tika pabeigta latviešu Bībeles pārlūkošana un par piemiņu Frankfurtes mieram un Vācijas – Francijas karam. Atsevišķi koki dēstīti uzticamu amata brāļu piemiņai, ar kuriem man bija lemts siet sirsnīgas draudzības saites tieši pateicoties kopīgam darbam" (Augusta Bīlenšteina atmiņas).