Pārlekt uz galveno saturu

Ceriņu selekcija un selekcionāri

Lai gan Dobele tiek dēvēta par ceriņu meku, līdz pat 1870. gadam ceriņu hibridizācija notika relatīvi reti, savukārt Latvijā aktīva ceriņu patentēšana sākās tikai 200 gadus atpakaļ. 

1770. gadā angļu botāniķis Ričards Vestons (Richard Westonizdalīja divas parastā ceriņa variācijas: Syringa vulgaris var alba (ar baltiem ziediem) un Syringa vulgaris var purpurea (ar purpurkrāsas ziediem), kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu 'Marlyensis'. Kokaudzētavās ceriņus pavairoja ar sēklām, kuras veidojās nekontrolētas brīvas apputes rezultātā. Labākie no šiem hibrīdiem tika izdalīti un ieguva nosaukumus. Pazīstamākās no šī perioda šķirnēm ir 'Charles X' ar vienkāršiem purpurkrāsas ziediem. 1843. gadā izdalīta šķirni 'Azurea Plena' ar sīkiem ziliem pildītiem ziediem, 1874. gadā  izdalīta 'Macrostachia' ar bāli rozā vienkāršiem ziediem, 1879. gadā 'Marie Legraye' ar vienkāršiem baltiem ziediem, 1887.gadā - 'Lilarosa' ar vienkāršiem bāli violetiem ziediem, 1888. gadā 'Lucie Baltet' ar vienkāršiem bāli rozā ziediem.

Vislielāko ieguldījumu ceriņu selekcijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā deva Lemuānu kokaudzētava, kurā ar selekciju un introdukciju nodarbojās Lemuānu ģimene vairākas paaudzēs. Francūzis Viktors Lemuāns (1823-1911) bija kokaudzētavas dibinātājs un pirmais ceriņu selekcionārs. Kokaudzētava tika izveidota 1849. gadā, bet ar ceriņu selekciju viņš sāka nodarboties tikai 49 gadu vecumā. Pirmos sava darba rezultātus viņš redzēja 1876. gadā, kad uzziedēja pirmie trīs hibrīdi. Viktora Lemuāna dēls Emīls Lemuāns (1862 - 1943) turpināja tēva aizsākto darbu. Sadarbībā  ar tēvu, kurš veica hibridizāciju, jau līdz 1900. gadam tika izveidotas 67 šķirnes. No 1912. gada līdz 1933. gadam Emīls Lemuāns izveidoja vēl 62 šķirnes. Kopējais Lemuānu kokaudzētavas devums 71 gadu laikā bija 214 ceriņu šķirnes. Pateicoties Viktora Lemuāna neatlaidīgajam darbam, mūsdienās var sastapt dažādas ceriņu šķirnes, kā arī termins franču ceriņš apzīmē visus ceriņus, kuriem ir dubultziedi, neatkarīgi no to šķirnes. V. Lemuāns radīja tādas šķirnes kā 'Michel Buchner,' 'President Grevy', 'Condorcet', 'Leon Simon', 'Emile Lemoine', 'Mme Lemoine'.

Latvijā ceriņu šķirņu aktīva stādīšana un selekcionēšana sākās tikai 19. gs beigās. Jau 1870. gadā Kristiāna Vilhelma Šoha dārzniecībā Salaspilī varēja iegādāties skaistākās Lemuāna ceriņu šķirnes. 1885. gadā Rīgā izdotajā H. V. Šoha katalogā bija iekļautas šķirnes 'Carls ruhensis', 'Charles X', 'Dr.Lindley', 'Prince Massarat', 'Rubra de Marly', 'Valentiana'. Pirmais ceriņu dārzs tika attīstīts Dobelē, mācītājam un etnogrāfam Augustam Bīlenšteinam izveidojot reto augu sugu parku, kurā varēja sastapt arī dažas ceriņu šķirnes. Viena no viņa kolekcijas šķirnēm, kura aug arī Dārzkopības institūta ceriņu dārzā, ir 'President Grevy'.

Līdz ar 20. gadsimtu Latvijā sākās intensīva ceriņu selekcionēšana un hibridizācija. Kā trīs nozīmīgākos Latvijas selekcionārus jāmin Pēteri Upīti, Laimoni Kārkliņu un Sarmīti Strautiņu, kuru patentētās ceriņu šķirnes ir skatāmas ceriņu dārzā. Par ikkatru no selekcionāriem, to dzīves gājumu un pienesumu dārzkopībā ir iespējams uzzināt selekcionāriem veltītajās apakšnodaļās.